o tawa ijo lipu

kulupu toki Tawita

tan lipu lipu Wikipesija

kulupu toki Tawita li kulupu toki li lon ma Palata pi poka seli lon ma Lanka pi poka lete pi poka pi kama suno lon ma Pakisan pi poka pi weka suno pi poka seli lon ma Asija pi poka seli.

kulupu toki Tawita

Dravidian languages

ma ma Asija lon poka seli
kulupu kulupu toki suli lon ma ali
toki mama toki mama Tawita
kipisi
nanpa pi kulupu toki
ISO 639-2/5 dra
nimi sama
nimi kala mi anpa kama wan
toki Tawita majuna*mīn*yān*kīẓ ~ kiẓ*waru ~ wā*onṯu, *oru, *on
toki Tamimīṉyāṉ, (nāṉ)kīẓvaru, vā-oṉṟu, oru, ōr
toki Malajalanmīnēṉ, (ñāṉ)kīẓ, kiẓuvaru, vā-onnŭ, oru, ōr
toki Ilula(nā(nu))kiyevaruondu, or-
toki Kotamīnānkī, kīṛmvār-, va-oḏ,ōr, o
toki Totamīnōnpōr-, pa-wïd, wïr, oš
toki Patakamīnu(nā(nu))kīebā-, barondu
toki Kanatamīn(nānu)kīẓ, keḷaba-, bāru-ondu, or, ōr
toki Kotakumīnï(nānï)kï;, kïlïbār-, ba-ondï, orï, ōr, onï
toki Tulumīnɯyānu, yēnukīḷɯbarpinioñji, or, oru
toki Tulukumīnuēnu, (nēnu)kri, k(r)indavaccu, rā-oṇḍu
toki Konsimīnanā, (nanna)vayaundi, or-
toki Kontamīn(nān(u))vā-, ra-unṟi, or-
toki Kuwimīnuānu, (nānu)vāvaro-
toki Kupimīnu(nānu)vā-ro-
toki Mantaānvā-ru-
toki Penkomīnān, āneŋvā-ro-
toki Kolamiānvar-, vā
toki Paaimīniānkiṛiver-
toki Katapamīnānvar-
toki Matomīnuēnbareort-, -ond
toki Kuluēnkiyyābarnā-oṇḍ, ort-, on
toki Pawiīki-, kē-bar-, ba-asi(ṭ), on-
nanpa poka seli poka insa en poka seli Central poka lete toki Tawita majuna toki Palata Ewijan toki Ilan
toki Tami toki Malajalan toki Kotawa toki Kanata toki Tulu toki Tota toki Pijali toki Teluku toki Konsi toki Kolami toki Kulu toki Pawi toki Sankita toki Ilan
1 oṉṟŭ, oṇṇŭ onnŭ ondï ondu onji wïd̠ onnu okaṭi

oṇḍu

undi okkod oṇḍ asiṭ *onṯu éka yek
2 iraṇṭŭ, reṇḍŭ raṇḍŭ daṇḍï eraḍu eraḍŭ, iraḍŭ ēḍ jend reṇḍu raṇḍ irāṭ eṇṛ irāṭ *iraṇṭu dvi do
3 mūṉṟŭ, mūṇŭ mūnnŭ mūndï mūru mūji mūd̠ mūnnu mū̃ḍu muṇḍ mūndiŋ mūnd musiṭ *mūnt̠u tri seh
4 nāl, nālku, nāṉkŭ, nālŭ nālu nālï nālku nālŭ nōng nāl nālugu nāluṅg nāliŋ nāx čār (II) *nāl, *nālnk(k)V, *nānk(k)V catúr cahār
5 aintŭ, añjŭ añjŭ añji aidu ayinŭ, ainŭ üɀ añji ayidu,

ēnu

saiyuṅg, hayuṅ ayd pancē (II) panč (II) *caymtu pañca panj
6 āṟŭ āṟŭ ārï āru āji ōr̠ ār āṟu sāruṅg, hāruṅg ār soy (II) šaš (II) *cāṯu ṣáṣ śeś
7 ēḻŭ, yēḷŭ ēḻŭ ë̄ḷï ēḷu ēḍŭ, ēlŭ, ēḷŭ öw ēl ēḍu yeḍuṅg, ēṛuṅg ēḍ 3 say (II) haft (II) *ēẓ saptá haft
8 eṭṭŭ eṭṭŭ ëṭṭï eṇṭu enma, eṇma, eḍma öṭ ett enimidi aṛmur enumadī āx (II) hašt (II) *eṇṭṭu aṣṭá haśt
9 oṉpatŭ, ombadŭ oṉbadŭ,
ombadŭ
ombay ombattu ormba wïnboθ olimbō tommidi unmāk tomdī nāy (II) nōh (II) *toḷ, *toṇ náva noh
10 pathŭ pattŭ pattï hattu pattŭ pot patt padi pad padī doy (II) dah (II) *paHtu dáśa dah
  • (II) li lon poka la ona li pana e sona ni: nimi ni li tan toki pi kulupu toki ante.
toki kipisi sama ale mute jan
toki Teluku 34.5 86,250,000
toki Tami 29 72,500,000
toki Kanata 15.4 38,400,000
toki Malajalan 14.4 36,000,000
toki Konsi 1.2 3,000,000
toki Pawi 0.9 2,250,000
toki Tulu 0.7 1,750,000
toki Kulu 0.8 2,000,000
toki Pijali 0.7 1,750,000
toki ante 2.3 5,750,000
kulupu toki Tawita 100 250,000,000